Arturs JANSONS (1893. – 1941.), tēlnieka Kārļa Jansona brālis. 1915.
gadā iesaukts armijā, beidzis kara skolu. 1918. gada pirmajās dienās
cara armijas sabrukuma dēļ atgriezās tēva mājās Cēsu Siļķēs. 1918. gada
novembrī Cēsīs pašaizsardzībai organizēja Cēsu rotu, kas bija pirmā
jaunās Latvijas valsts militārā vienība. 1918. gada 8. decembrī iecelts
par Cēsu rotas komandieri, šo datumu uzskata par Cēsu rotas dibināšanas
dienu un Latvijas armijas veidošanas sākumu. Piedalījies Kurzemes,
Zemgales, Rīgas atbrīvošanas kaujās. Par 1918. gada 24. decembra
sadursmi ar lieliniekiem pie Drabešiem, kas bija jaunās Latvijas
armijas pirmā kauja ar ienaidnieku, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
No 1919.g. 15. augusta līdz 26. oktobrim Cēsu pilsētas un apriņķa
komandants. 1921. gadā paaugstināts par pulkvedi leitnantu, 1921. gadā
no aktīvā karadienesta atvaļināts. No 1930. līdz 1935. gadam 5. Rīgas
aizsargu pulka 2. bataljona komandieris. 1941. gada jūnijā apcietināts,
čekistu noslepkavots Baltezerā pie Rīgas
gadā iesaukts armijā, beidzis kara skolu. 1918. gada pirmajās dienās
cara armijas sabrukuma dēļ atgriezās tēva mājās Cēsu Siļķēs. 1918. gada
novembrī Cēsīs pašaizsardzībai organizēja Cēsu rotu, kas bija pirmā
jaunās Latvijas valsts militārā vienība. 1918. gada 8. decembrī iecelts
par Cēsu rotas komandieri, šo datumu uzskata par Cēsu rotas dibināšanas
dienu un Latvijas armijas veidošanas sākumu. Piedalījies Kurzemes,
Zemgales, Rīgas atbrīvošanas kaujās. Par 1918. gada 24. decembra
sadursmi ar lieliniekiem pie Drabešiem, kas bija jaunās Latvijas
armijas pirmā kauja ar ienaidnieku, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
No 1919.g. 15. augusta līdz 26. oktobrim Cēsu pilsētas un apriņķa
komandants. 1921. gadā paaugstināts par pulkvedi leitnantu, 1921. gadā
no aktīvā karadienesta atvaļināts. No 1930. līdz 1935. gadam 5. Rīgas
aizsargu pulka 2. bataljona komandieris. 1941. gada jūnijā apcietināts,
čekistu noslepkavots Baltezerā pie Rīgas
Комментариев нет:
Отправить комментарий